Dzīve plūst kā upes straume,
Reizēm mierīga, bet reizēm skaļi dzied,
Tajā mēs meklējam savu laimi,
Kur sirds ar patiesību vienmēr iet.
Laimi nerada zelta kalni,
Ne spožs trofeju pilns galds.
Laime mīt tur, kur sirdsapziņa skaidra,
Kur patiesums ir kā saule balts.
Taisnība — kā akmens stipra,
vētra to nespēj izdzēst,
Tā rāda ceļu cauri tumsai,
lai dvēsele var droši klīst.
Un laime dzimst, ja cilvēks skaidrs ir.
Redz pasauli bez melu krāsas,
Ja sirdī mīt gan miers, gan gaisma,
Un solis tad ved pa taisna stāsta.