Kā pavasara vējš,
Kas dvēseli pirmoreiz skar,
Kā zieds, kas uzzied starp saules stariem,
Slepus atplaukstot un pasauli mainot.
Acis satiekās un sirds strauji sitās,
Laiks uz mirkli apstājās.
Viss šķiet jauns, viss šķiet mūžīgs,
Tik sapņos vien šīs domas klīst.
Pirmā mīlestība šķiet kā noslēpums tīrs,
Tā dzīvo sirdī ilgi,
Kā dzirksts, kas nekad neizdziest,
Kā ceļa sākums līdz mīlas bezgalībai.
