Sirds siltums, kā uguns mirdz,
Kad pavarda gaismā galds ir klāts,
Ar smaržām, kas mūs sasilda,
Ēstgatavošana no sirds iepriecē.
Kaut ķermenis noguris no dienas skrējiena,
Tava roka liek sirdij justies dzīvai,
Virs katra katliņa, cepures, pannas -
Ir kaut kas vairāk par vienkāršu ēdienu.
Kā garšas ilgas pēc mājām dziļas,
Kad tu pavadi vakaru ar tiem, kurus mīli
katra gatavošanas stunda
Ir mīlestības dziedājums ar rūpēm.
Un, kad šķīvis tukšs, bet sirds pilna,
Tad zini, ka īstā gaisma ir iekšā,
Ne tikai ēdiens, kas sirdī priecē,
Bet gan tas siltums, ko rokas atnes ar sirsnību.
Tas ir dzīvesveids, ne tikai ēst gatavošana,
Jo katrs ēdiens – tas ir stāsts, ko stāstām,
Un sirds pie galda – mūžīgais ugunskurs,
Kas vienmēr deg.